Dzimis 1869.gada 3.februārī Jelgavā, miris 1932.gada 19.decembrī Berlīnē. Gleznotājs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem. Izglītojies Jelgavas reālskolā (1880 - 1888), kur zīmēšanu apguvis pie K. Vīsnera, apmeklējis gleznotāja J. Dēringa darbnīcu. Mācījies vijoļspēli. Studējis Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1889 - 1894, mākslinieka - gleznotāja grāds 1897). Darbojies mākslinieku pulciņā  "Rūķis", bijis tā vadītājs. Dzīvojis Jelgavā (1898 - 1906), vadījis privātu mākslas studiju. 1906.gadā pārcēlies uz Vāciju, kur pieņēmis Johanna Valtera - Kūrava vārdu (Johann Walter - Kurau), dzīvojis Drēzdenē (1906 - 1917), pēc tam Berlīnē (1917 - 1932). Gleznojis ainavas, portretus, sadzīves žanra ainas, aktus. Strādājis galvenokārt eļļas tehnikā. Izcils, izsmalcināts, jūtīgs kolorists. Individuālajā stilā sākotnēji atspoguļojas reālistiskas plenēra glezniecības, impresionisma, jūgendstila ietekme, gadsimtu mijas emocionālās noskaņas, Vācijas periodā - ekspresionisma iespaidi, nosacīta,  abstrahēta izteiksme. Gadsimta sākumā piedalījies Pēterburgas, Rīgas, Jelgavas, "Mir iskusstva" un Berlīnes Secesijas izstādēs. Savus uzskatus par glezniecību paudis teorētiskos apcerējumos.
Lit.: Lapiņš A., Eglīts A. Jānis Valters. R., 1953; Jānis Valters / Sast. K. Sūniņš, M. Ivanova teksts. R., 1978; Siliņš J. Latvijas māksla: 1800 - 1914, II. Stokholma, 1980; Latviešu tēlotāja māksla: 1860 - 1940. R., 1986; Kļaviņš E. Latviešu portreta glezniecība: 1850 - 1916. R., 1996; Jānis Valters: Izstādes katalogs. R., 1994; Ābele K. Nepazīstamais Jānis Valters // Studija, 1998, Nr.3

Sākumlapa | Virtuālā mākslas galerija