Dzimis 1897.gada 19.jūlijā Beļavas pag. Vecbarānos,
miris 1975.gada 7. martā Rīgā. Gleznotājs. Izglītību ieguvis Rīgas pareizticīgo
garīgajā seminārā (1909 - 1917), Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē
(1917 - 1918 ), Latvijas universitātes Juridiskajā fakultātē (1920 - 1925). Maskavā
mācījies gleznotāja A. Boļšakova studijā (1917) un Valsts Brīvajās mākslas
darbnīcās pie I. Maškova (1918 - 1919), ietekmējies no modernās franču
glezniecības. "Rīgas mākslinieku grupas" biedrs. Izcils kluso dabu meistars,
viens no šī žanra pamatlicējiem latviešu glezniecībā. Strādājis eļļas tehnikā.
Raksturīgs temperamentīgs, atraisīts, dinamisks alla prima gleznojums, spožs
kolorīts, spēcīgi krāsu un gaismēnu kontrasti. Agrīnajās klusajās dabās
iezīmīgas tumšas krāsu gammas, askētiska lietu pasaule, ar 1920.gadu beigām
parādās spilgtu spektra krāsu saskaņas un izsmalcināti, krāšņi priekšmeti,
drapērijas, ziedi. Gleznojis arī ainavas (Rīgas skati, Siguldas cikls), portretus.
1920.-1930.gados strādājis par advokātu. Ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas
pedagogs (1940-1975) un rektors (no 1961).
Lit: Leo Svemps / sast. un teksta aut. M. Ivanovs. R., 1982; Siliņš J.
Latvijas māksla: 1915 1940, I. Stokholma, 1988; Latvijas PSR Valsts mākslas
akadēmija / sast. I. Burāne. R., 1989 (Lit.)
|